Mieru iekšā, stresu ārā!
Attiecību stress nav patīkamākais temats, ko apspriest, taču ar to nākas saskarties teju katram no mums. Tikt ar to skaidrībā nekad nav bijis viegls uzdevums, tomēr tā, diemžēl vai par laimi, ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Pat ja jūsu partneris pastāvīgi bijis jūsu attiecību enkurs, galu galā pienāks brīdis, kad arī viņu tvertne iztukšosies un jums pavērsies iespēja sniegt tik nepieciešamo mīlestību un atbalstu. Tas, savukārt, radīs ne vien komfortu un savstarpēju saikni, bet arī veselīgu un drošu attiecību pamatu, ar kuru abi partneri var pastāvīgi rēķināties.
Nav šaubu, ka attiecību stress spēj ietekmēt arī šķietami spēcīgākās saites. Taču piedāvājot stabilu atbalstu pat visvētrainākajās situācijās, jūs iemācīsities tikt galā ar pastāvošo stresu, kā arī radīt jaunu un, iespējams, līdz šim vēl nepieredzētu tuvības līmeni. Mazliet iedziļināsimies šajā tematā, lai saprastu kas, ko, kā, kam un kāpēc, ok?
- Kā stress ietekmē attiecības?
Kā zināms, stress izraisa plašu problēmu loku. Kad esam pakļauti lielam stresam, kļūstam viegli aizkaitināmi, noslēgti un mazāk empātiski. Šādos brīžos, atpūta tiek nostumta otrajā plānā, radot atsvešināšanos no tuvākajiem cilvēkiem, tostarp no partnera.
Stress izceļ gaismā mūsu sliktākās iezīmes, izsmeļot kognitīvos resursus un padarot mūs pārlieku jūtīgus pret ārējiem apstākļiem. Ja attiecībās izraisītais stress jau pats par sevi bijis klātesošs, tas palielināsies desmitkārtīgi, kad vienādojumam pievienos ārējos stresa faktorus.
- Kā tas atsaucas uz jūsu veselību?
Stress, ko piedzīvojam esot attiecībās, var izraisīt dažādas garīgās veselības problēmas, tostarp, trauksmes sajūtu, nespēju kontrolēt emocijas, nomāktību, pārmērīgu savas uzvedības analizēšanu, kā arī bezmiegu.
Pētījumi liecina, ka šāds stress spēj izraisīt arī dažādas fiziskās veselības problēmas, novājinot imūnsistēmu, paaugstinot asinsspiedienu, un palielinot risku saslimt ar sirds, vēdera un ādas slimībām.
Ja vēlaties ilgāku un veselīgāku kopdzīvi, visos tās aspektos, ir svarīgi apzināties ne vien to, kā stress ietekmē jūsu attiecības, bet arī to, kā tas atspoguļojas uz jūsu fizisko un mentālo labsajūtu.
- Vīrieši un sievietes uz stresu reaģē dažādi
Brīdī, kad rodas stress, organisms izdala hormonus, ko sauc par kortizolu un epinefrīnu, paaugstinot asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs. Pēc tam, no smadzenēm izdalās oksitocīns, novēršot kortizola un epinefrīna ietekmi, relaksējot sakāpinātās emocijas.
Vīrieši, salīdzinājumā ar sievietēm, stresa laikā izdala mazāk oksitocīna, kas nozīmē spēcīgāku ietekmi no kortizola un epinefrīna. Žurnāla “Psychological Review” publicētajā pētījumā secināts, ka sievietes visbiežāk ar stresu tiek galā, rūpējoties par apkārtējiem, sargājot sevi un savus bērnus. Tā kā vīrieši izdala mazākas oksitocīna devas, tas liek viņiem reaģēt saasinātāk, vai nu apspiežot savas emocijas un izvairoties no situācijas, vai arī cīnoties tām pretī.
Runājot par stresu un attiecībām, dzimumu atšķirības nereti spēlē sekojošu lomu - partneri, visticamāk, runā atšķirīgās emocionālajās valodās, apgrūtinot spēju sadzirdēt un izprast vienam otru.
- Kā mazināt stresu?
Jūsu saikne un spēja savstarpēji komunicēt ir attiecību panākumu atslēga. Kad emocionālā līmenī spēlējat vienā laukuma pusē, sajūta ir brīnišķīga, piekritīsiet? Nekas nelīdzinās ciešai emocionālai saiknei, kurā katrs no jums var paļauties viens uz otru, arī caur dažādiem pārbaudījumiem un likstām. Lai gan attiecību stress kādā brīdī var piemeklēt ikvienu pāri, jūs varat izvēlēties konstruktīvus veidus, kā to mazināt – ieklausoties partnerī, “filtrējot” savu sakāmo, prioretizējot rūpes par veselību, kā arī radot mierpilnu un harmonisku vidi.
